Pončiki jeb žagariņi

Pončiki (kā mūsu ģimenē tos sauc) jeb oficiālais nosaukums - žagariņi - ir vēl viens manas bērnības gardums. Atceros, kad mūsu ģimene dzīvoja Pļavniekos pirmajā stāvā, kādā siltā, saulainā dienā mēs ar vecāko brāli sēdējām un spēlējāmies uz segas zālītē zem mūsu balkona un mamma virtuvē cepa šos pončikus. Kad pončiki bija gatavi, mamma tos ielika mūsu spēļu spainītī, pie spainīša rokturīša piesēja striķīti un spainīti ar visiem pončikiem nolaida lejā pie mums. Pončiki toreiz garšoja vienkārši burvīgi un tagad vienmēr man asociējas ar šo bērnības epizodi:)

Sastāvdaļas:

4 olas

1 glāze (200g) skābā krējuma (man bija jāizlieto viss, tāpēc bija 250g)

Naža gals sāls

1/2 tējk. sodas

6 ēd.k. cukura

3,5-4 glāzes miltu

Eļļa vārīšanai

Pūdercukurs pārkaisīšanai

Pagatavošana:

Lielā bļodā viegli sakuļ olas, tām pievieno krējumu, sāli, sodu un cukuru, samaisa. Pa vienai glāzei pievieno miltus, visu kārtīgi  samaisa. Milti jāliek tik daudz, lai no mīklas var savelt mīkstu bumbu. Ņem daļu mīklas un ar rulli to izveltnē uz galda. Izveltnēto mīklu slīpi sagriež strēmelēs. Strēmeles šķērsām pārgriež tā, lai veidotos rombiņi. Katram rombiņam vidū ar pirkstu izspiež caurumu. Ņem rokās pa vienam rombiņam un vienu tā stūri caur apakšu izvelk cauri caurumam. Katliņā uzkarsē eļļu un tajā cep (fritē) izveidotos pončikus. Pončiki izcepas ļoti ātri, tāpēc iemetot eļļā, tie uzreiz ir jāapgriež uz otru pusi un ātri vien jāņem ārā, lai neapdeg. Krāsai jābūt gaiši zeltainai. Gatavus atdzesē un pārkaisa ar pūdercukuru.

Rezumē:

No šiem receptē minētajiem daudzumiem sanāk divas lielas pončiku bļodas, tāpēc pirmajai izmēģinājuma reizei var cept pusporciju. Mīklu gatavoju bez mikseru/kombainu palīdzības, beigās mīcīju ar rokām, sanāca viendabīga. Tajos tālajos laikos daudzi cepa šos gardumus. Ja rombiņiem malas griež bārkstīs, tad sanāk tiešām kā žagariņi, bet es gatavoju tieši šādi, gluži kā mana mamma:)