Šo ļooooti garšīgā krēma garšu es atceros no savas bērnības, kur gandrīz katros lielākos (un arī mazākos) saietos (jubilejās, kāzās, bērēs, arī tā laika ēdnīcās un kafejnīcās) tika pasniegts šis gardums un, protams, ar neiztrūkstošo dzērveņu ķīseli. Kad reiz ciemojāmies pie vīramammas, viņa mūs uzcienāja ar šo krēmu, un tas garšoja gluži tāpat kā manā bērnībā! Tādu recepti grēks atstāt aizmirstībā, tāpēc tai ir vieta šajā blogā:)
Un, starp citu, šis ir lielisks veids, kā izmantot no zefīru gatavošanas pārpalikušos olu dzeltenumus.