Ķirbja kēkss

Es jau saprotu, ka ķirbju sezona vēl nav sākusies, bet šopavasar no pērnā ķirbja ceptais kēkss izdevās tik garšīgs, ka nevaru ar jums nepadalīties. Turklāt vasara paskries ātri, un drīz mums būs jaunie ķirbji, kurus rudenī varēs izmantot, gatavojot šo lielisko kēksu.

Recepte ar maniem nelielajiem labojumiem no žurnāla "Pie galda".

Sastāvdaļas:

Kēksam:

400g ķirbja

150ml piena

250g sviesta

200g cukura

2 olas

1 ēd.k. cepamā pulvera

500g miltu

150g žāvētu aprikožu

65g rozīņu

Glazūrai:

150g pūdercukura

2 ēd.k. citrona sulas

2 ēd.k. kausēta sviesta

Pagatavošana:

Ķirbi nomizo un sagriež ~3cm lielos kubiņos. Kubiņus liek katliņā, pārlej ar ūdeni un vāra ~5-10min, līdz ķirbis paliek mīksts. Ar dakšiņu saspaida turpat katliņā.

Cepeškrāsni sakarsē līdz 180 grādiem. Aprikozes sagriež 4 daļās un kopā ar rozīnēm aplej ar verdošu ūdeni.

Mīkstu sviestu sajauc ar cukuru un putojot pievieno vienu, pēc tam otru olu. Turpinot putot, masai pievieno miltus un cepamo pulveri. Visbeidzot mīklai pievieno pienu un ķirbja biezeni, kā arī aprikozes un rozīnes. Mīkla būs biezas konsistences.

Taisnstūra kēksa veidni ietauko ar sviestu un izkaisa ar miltiem, tajā ielej mīklu. Cep 180 grādos 1h 15min (pēdējās 15 minūtes cepu zem folijas, jo kēkss iekšpusē vēl nebija gatavs). Sākumā nevirina cepeškrāsns durtiņas, lai kēkss labi celtos. Kēksa gatavību pārbauda ar kociņu, ja mīkla pie kociņa nelīp, kēkss ir gatavs. Kēksu atdzesē.

Gatavo glazūru: bļodiņā izkausē sviestu, tam pievieno pūdercukuru un citrona sulu, masu kārtīgi samaisa, līdz tā kļūst viendabīga.

Silto glazūru uzreiz pārklāj atdzisušajam kēksam un izlīdzina.

Rezumē:

Patiešām garšīgs un sulīgs (kas man ir svarīgi!) kēkss, kuram kolosālu skābenu akcentiņu dod citrona glazūra. Man varbūt nedaudz traucēja glazūras sviesta garša, nākamreiz glazūru pamēģināšu gatavot bez sviesta. Glazūras vietā kēksu var vienkārši apkaisīt ar pūdercukuru, tomēr citrona glazūra šeit ļoti labi iederas, tādēļ iesaku pagatavot gan kēksu, gan glazūru!

Mīklas daudzums uz parasto taisnstūra veidni bija par daudz, tādēļ atlikušo mīklu izcepu mazajos keksiņos, kuri, sanākot nedaudz sausāki nekā lielais kēkss, īpaši garšoja vīram. Kēksam ļoti piestāvēja žāvētie augļi, oriģinālreceptē bija pieminētas arī kokosriekstu skaidiņas, un, manuprāt, te piestāvētu arī mandeļu skaidiņas.

Šis ir ļoti labs un garšīgs veids, kā pagatavot ķirbi, ar kuru es tikai pamazām iepazīstos (un ceru rudenī izmēģināt vēl kādas jaunas receptes ar šo lielo ogu), jo bērni, nezinādami, no kā kēkss ir gatavots, locīja to iekšā ar gardu muti:)