Vecmāmiņas biezpienkūka

Šonedēļ pēc ilgiem laikiem tikos ar savu vecmammu, ar kuru burvīgi pavadījām laiku sarunājoties un staigājot pa Rīgas Centrāltirgu, aplūkojot un pērkot rudens dārzu veltes. Tā kā vecmammai ir gotiņas, viņa no piena regulāri "griež" lauku krējumu, un no vājpiena gatavo biezpienu. Šo biezpienu viņa man atveda ciemakukulī un ieteica uzcept biezpiena kūku, kuru viņa vienmēr cep, kad mēs aizbraucam ciemos. Man šķiet, ka šī ir vienīgā kūka (kopš manas bērnības), kuru vecmamma cep, bet viņai izcili padodas visas zupas, sautējumi, gaļas ēdieni, galerti, pastētes un asinsdesas, un mēs vienmēr no laukiem atbraucam pārēdušies:)

Šī ir manas vecmāmiņas vecā, labā recepte, kura ierakstīta arī manā vecajā kulinārijas kladē. Oficiālais nosaukums - biezpiena pudiņš, bet man to labāk patīk dēvēt par biezpienkūku vai biezpienmaizi:) Es pati šo kūku esmu cepusi nu jau neskaitāmas reizes.
Pakonsultējoties ar vecmammu, saņēmu vēl dažus padomus - skābā krējuma vietā var izmantot saldo, cepamo pulveri var nepievienot, un ja nav laika, olu dzeltenumus mīklai var pievienot kopā ar baltumiem, tos nekuļot.
Pēc vēlēšanās var pievienot žāvētas aprikozes. Šo kūku var gatavot arī ar smilšu mīklas pamatni.
Izmantoju 200g mērglāzi.

Sastāvdaļas:
1kg biezpiena
2 glāzes cukura (lai jūs nebiedē daudzums, tā tam jābūt!)
1 glāze mannā
1 glāze skābā krējuma (šoreiz man bija saldais - no laukiem)
5 olas (dzeltenumi atdalīti no baltumiem; var likt 6 olas, ja vēlas)
1 tējk. ar kaudzi vaniļas cukura (receptē ir vanilīns, bet es to neizmantoju)
1 tējk. bez kaudzes cepamā pulvera
~150g-200g rozīņu
Kanēlis pārkaisīšanai

Pagatavošana:
Rozīnes aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uzbriest. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Biezpienu bļodā sadrupina, tam pievieno cukuru, mannā, krējumu, visu kārtīgi samaisa. Pievieno olu dzeltenumus, vaniļas cukuru, cepamo pulveri un vēlreiz visu samaisa līdz viendabīgai masai. Olu baltumus sakuļ cietās putās un lēni iecilā mīklā (gaisīgākam rezultātam). Visbeidzot masai pievieno uzbriedinātas rozīnes, visu lēni izmaisa.
Masu lej ar cepampapīru izklātā lielajā dziļajā plātī, pārkaisa ar kanēli un cep sakarsētā cepeškrāsnī 180 grādos ~30 minūtes.
Ņem ārā un sagriež gabaliņos, var ēst jau siltu. Klāt dzer karstu tēju vai kafiju un bauda rudenīgo ainavu aiz loga...:)

Rezumē:
Ļoti viegli un ātri pagatavojama kūka, kas neprasa īpašas pūles, toties garšo lieliski, sevišķi ar vaniļas saldo aromātu un rozīnēm:) Garšīga gan silta, gan auksta.
Man patīk ik pa laikam atgriezies pie vecajām bērnības receptēm, un iepriecināt mīļos ar gadu gaitā pārbaudītiem gardumiem, kuri man pašai bērnībā ļoti garšoja.
Starp citu, abu bērnu audzinātājas man stāsta, ka bērni bērnudārzā ļoti daudz "grozoties" rotaļu virtuvē, gatavojot ēdienu un pasniedzot to citiem bērniem, turklāt viņi to dara ar prieku un lepnumu!:) Man sirdī ielija tāds siltums un prieks!:)
Šī kūka ir veltījums manai vecmammai - dzīvesgudrai, stingrai, stiprai, un ļoti, ļoti mīļai sievietei! Vecmamma nekad neliedz savu padomu, un no viņas esmu ļoti daudz mācījusies kā virtuves, tā arī dzīves gudrības. Viņa kā gādīga cāļumāte rūpējas un uztraucas par mums visiem, vai tas būtu liels vai mazs...:)
Un ko es vēl gribu teikt ne tikai par virtuves tēmu - mīļie draugi, satieciet un uzklausiet savas mammas, vecmāmiņas, tētus, vectētiņus un citus par jums vecākus mīļus cilvēkus! Ņemiet vērā padomus, ko viņi sniedz, jo viņi jums vēl tikai labu, pat ja jums tā dažreiz nešķiet. Mīliet viņus un izrādiet uzmanību biežāk (pat vienkārši tāpat piezvanot un apjautājoties, kā klājas), jo jūs viņiem pietrūkstat! Novērtējiet to, kas jums ir dots!