 |
| Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants |
ceturtdiena, 2013. gada 31. oktobris
Revolūcija virtuvē ar "Sirmais&Dreibants" garšvielām
Tā nu ir sanācis, ka pēdējie trīs raksti ir par meistarklasēm, bet es nevaru nepadalīties ar jums! Nu jau pāris gadus es regulāri piedalos veikala Rito un žurnāla Dienas ēdieni kopīgi rīkotajās meistarklasēs, pēc kurām braucot mājās, galva ir pilna ar jaunām recepšu idejām un garšām. Tāpēc biju jo īpaši priecīga piedalīties meistarklasē, ko vada "3 pavāru restorāns" šefpavāri Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants.
Dansukker "Saldā meistarklase" ar Jāni Kairi
trešdiena, 2013. gada 30. oktobris
Lieliskā deserta klase ar Jāni Sokolovski
Jā, zinu, blogā rakstu arvien retāk un retāk... Bet neesmu pazudusi, eju uz priekšu, lai iegūtu jaunas zināšanas, receptes un iedvesmu, ar ko varētu dalīties arī ar jums! Pēdējā laikā radušies daudz jaunu iespaidu ēdienu gatavošanas jomā, un es centīšos, lai blogs neapput ar putekļiem, un lai arī jūs, mani mīļie lasītāji, varat uzzināt kaut ko jaunu un varbūt arī jums noderīgu. Un sākšu uzreiz ar stāstu par veselām trīs meistarklasēm, kuras man bija tas gods un prieks apmeklēt!
Atkārtošu sen zināmu patiesību - "nekad nav par vēlu mācīties"! Un zinot, ka ēdienu gatavošana (un jo sevišķi konditoreja) ir tā joma, kuru es gribu un varu mācīties vēl un vēl, esmu priecīga, ka Latvijā (Rīgā) tiek rīkotas dažādas ēdienu gatavošanas meistarklases ar dažādiem kolosāliem šefpavāriem un pavāriem, ir tikai jāseko līdzi informācijai!
Man ļoti patīk, ja meistarklases vadītājs ļauj dalībniekiem pašiem arī piedalīties darba procesā, nevis tikai vērot no malas, jo tā var labāk iemācīties un izprast dažādas lietas, turklāt viņš arī nekad neatteiks padomus un arī padalīsies ar dažādiem virtuvē noderīgiem knifiņiem. Ja apmeklējat meistarklases, nebaidieties uzdot jautājumus, jo mana pieredze rāda, ka Latvijas šefpavāri īstenībā ir ļoti vienkārši, laipni un atvērti cilvēki, kuri vienmēr atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem. Restorāna Riviera atraktīvais šefpavārs un līdzīpašnieks Jānis Sokolovskis un nākamajā rakstā minētais konditors Jānis Kairis ir tieši tādi, nemaz nerunājot par humora pilnajiem "večiem" Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu!
Tātad, 30.augustā es biju viena no 10 laimīgajām, kura, pateicoties siera kūkas bildei, tika Deserta klasē, un kurai bija iespēja labā kompānijā un jautrā gaisotnē iemācīties gatavot klasiskos desertus - creme brulee un tiramisu, kā arī nogaršot paša Jāņa Sokolovska radīto un Rīgas Piena kombinātā ražoto Tiramisu saldējumu.
Jau ierodoties mūs sagaidīja pats omulīgais šefpavārs, kurš jau pašā sākumā bija ļoti atvērts, atraktīvs un pozitīvs, turklāt ar labu humora izjūtu! Viņa asistents Jānis (paldies Jānim par atsūtīto mana deserta bildi!) mums pasniedza gan priekšautus, gan gardu un atsvaidzinošu šampanieti.
Vispirms mācījāmies uz jau gatavajiem creme brulee izveidot (apdedzināt) augšējo kārtiņu, ko droši vien jau daudzi zin - virsai uzber nedaudz cukura un to apdedzina ar speciālu degli. No malas tas izskatās viegli, bet kad man pašai tas bija jādara, rociņa nedaudz trīcēja, un pie degļa darbības arī bija jāpiešaujas:) Cukurs izkūstot izveido cietu un kraukšķīgu virsiņu, kuru izrotā ar augļiem un bauda. Tas bija maigs, uz mēles kūstošs deserts, kura garšu brīnišķīgi papildināja svaigas ogas.
Kad creme brulee kopā ar ogām un gardo šampanieti bija notiesāts, pienāca kārta gatavot debešķīgo tiramisu, kuru nez kādēļ iepriekš biju baidījusies gatavot, domādama, ka tas ir kaut kas ekstra sarežģīts, bet tā nu noteikti nav.
Kamēr viena no dalībniecēm grieza cepumus, cita smalcināja ogas, vēl cita atdalīja olu dzeltenumus no baltumiem, katram bija ko darīt. Arī sarunas ritēja raiti. Man tika tas gods sakult olu baltumus stingrās putās. Tiramisu var kārtot gan lielā traukā, gan sadalīt mazākos trauciņos. Mums bija iespēja gatavot šo desertu skaistās stikla burciņās, kuras varēja ņemt uz mājām, lai pacienātu savus mīļos.
Noslēgumā mācījāmies gatavot pašu creme brulee, un, kamēr tas cepās, nogaršojām burvīgo tiramisu saldējumu.
Iepazinos ar kolosāliem, draudzīgiem un humora pilniem cilvēkiem, izzināju no atraktīvā šefa Jāņa Sokolovska dažādus ar ēdienu gatavošanu saistītus padomus un burvīgi pavadīju laiku. Vakars bija fantastisks!
Tāds nu sanāca mans tiramisu jeb "cel mani debesīs!":)))
Atkārtošu sen zināmu patiesību - "nekad nav par vēlu mācīties"! Un zinot, ka ēdienu gatavošana (un jo sevišķi konditoreja) ir tā joma, kuru es gribu un varu mācīties vēl un vēl, esmu priecīga, ka Latvijā (Rīgā) tiek rīkotas dažādas ēdienu gatavošanas meistarklases ar dažādiem kolosāliem šefpavāriem un pavāriem, ir tikai jāseko līdzi informācijai!
Man ļoti patīk, ja meistarklases vadītājs ļauj dalībniekiem pašiem arī piedalīties darba procesā, nevis tikai vērot no malas, jo tā var labāk iemācīties un izprast dažādas lietas, turklāt viņš arī nekad neatteiks padomus un arī padalīsies ar dažādiem virtuvē noderīgiem knifiņiem. Ja apmeklējat meistarklases, nebaidieties uzdot jautājumus, jo mana pieredze rāda, ka Latvijas šefpavāri īstenībā ir ļoti vienkārši, laipni un atvērti cilvēki, kuri vienmēr atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem. Restorāna Riviera atraktīvais šefpavārs un līdzīpašnieks Jānis Sokolovskis un nākamajā rakstā minētais konditors Jānis Kairis ir tieši tādi, nemaz nerunājot par humora pilnajiem "večiem" Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu!
Tātad, 30.augustā es biju viena no 10 laimīgajām, kura, pateicoties siera kūkas bildei, tika Deserta klasē, un kurai bija iespēja labā kompānijā un jautrā gaisotnē iemācīties gatavot klasiskos desertus - creme brulee un tiramisu, kā arī nogaršot paša Jāņa Sokolovska radīto un Rīgas Piena kombinātā ražoto Tiramisu saldējumu.
Jau ierodoties mūs sagaidīja pats omulīgais šefpavārs, kurš jau pašā sākumā bija ļoti atvērts, atraktīvs un pozitīvs, turklāt ar labu humora izjūtu! Viņa asistents Jānis (paldies Jānim par atsūtīto mana deserta bildi!) mums pasniedza gan priekšautus, gan gardu un atsvaidzinošu šampanieti.
Vispirms mācījāmies uz jau gatavajiem creme brulee izveidot (apdedzināt) augšējo kārtiņu, ko droši vien jau daudzi zin - virsai uzber nedaudz cukura un to apdedzina ar speciālu degli. No malas tas izskatās viegli, bet kad man pašai tas bija jādara, rociņa nedaudz trīcēja, un pie degļa darbības arī bija jāpiešaujas:) Cukurs izkūstot izveido cietu un kraukšķīgu virsiņu, kuru izrotā ar augļiem un bauda. Tas bija maigs, uz mēles kūstošs deserts, kura garšu brīnišķīgi papildināja svaigas ogas.
Kad creme brulee kopā ar ogām un gardo šampanieti bija notiesāts, pienāca kārta gatavot debešķīgo tiramisu, kuru nez kādēļ iepriekš biju baidījusies gatavot, domādama, ka tas ir kaut kas ekstra sarežģīts, bet tā nu noteikti nav.
Kamēr viena no dalībniecēm grieza cepumus, cita smalcināja ogas, vēl cita atdalīja olu dzeltenumus no baltumiem, katram bija ko darīt. Arī sarunas ritēja raiti. Man tika tas gods sakult olu baltumus stingrās putās. Tiramisu var kārtot gan lielā traukā, gan sadalīt mazākos trauciņos. Mums bija iespēja gatavot šo desertu skaistās stikla burciņās, kuras varēja ņemt uz mājām, lai pacienātu savus mīļos.
Noslēgumā mācījāmies gatavot pašu creme brulee, un, kamēr tas cepās, nogaršojām burvīgo tiramisu saldējumu.
Iepazinos ar kolosāliem, draudzīgiem un humora pilniem cilvēkiem, izzināju no atraktīvā šefa Jāņa Sokolovska dažādus ar ēdienu gatavošanu saistītus padomus un burvīgi pavadīju laiku. Vakars bija fantastisks!
Tāds nu sanāca mans tiramisu jeb "cel mani debesīs!":)))
 |
| Debešķīgais Tiramisu |
Abonēt:
Ziņas (Atom)